z3nsk1j
Nosaukuma smiltsērkšķi burtiskais tulkojums no sengrieķu valodas – “spīdīgs zirgs”. Senajā Grieķijā smiltsērkšķu lapas izmantoja, piemēram, kā barību novājinātiem un sasirgušiem zirgiem. Tajos senos laikos zirgs bija vērtēts augstāk nekā 600. Mersedess šodienas pasaulē. Tie zirgi, kuri ēda smiltsērkšķu ogas, stādus vai lapas, atveseļojās, atgūstot savu svaru, kā arī to spalva palika gluda un spīdīga.
Smiltsērkšķi bija minēti gan Tibetas, gan Mongolijas senos rakstos, un arī ķīniešu medicīnā, pie tam visos rakstos ir pieminētas universālās ārstnieciskās īpašības ar ko tad ir un būs apveltīti smiltsērkšķu stādi. Tomēr iestājoties tumšajiem viduslaikiem, smiltsērkšķi tika aizmirsti un tagad atkal atdzima lielā piekrišana doto augu medicīniskajām īpašībām, par ko uzzināt vairāk var internetā.
Kas tieši pastāv smiltsērkšķu sastāvdaļās?
Pašas smiltsērkšķu ogas tiek iedalītas kā vitamīnu saturošais produkts. Šeit ogas satur dažādus provitamīnus A( līdz pat 10,9 mg%) kā arī vitamīnus (B1, B2, B3, B6, C, E, K utt.). Smiltsērkšķis satur arī no 3 līdz 6% cukuru (fruktoze vai glikoze), līdz 2,5% skābes – ābolu un vīnskābi uc., Dzeltenās krāsvielas kvercetīnu, miecvielas, taukaino eļļu, kura mīkstumā jau ir deviņi procenti, bet seklās pat veseli divpadsmit procenti.
Auga lapās un mizā bija atrasts 0,4% apmērā alkaloīds hipofēns, askorbīnskābe un līdz desmit atšķirīgiem tanīniem, taču auga mizā – līdz trīs procentiem atšķirīga sastāva taukvielas.
Smiltsērkšķu ogas spēj uzkrāt tauku eļļu, kas sastāv no triacilglicerīniem kopā ar piesātinātām vai nepiesātinātām taukskābēm, pie tam starp pēdējām pārsvaru gūst mononepiesātinātās skābes; organiskās skābes, pektīns, flavonoīdi, nikotīna skābe un folijskābe, makro – un mikroelementi (bors, dzelzs, cinks, varš, mangāns, kālijs, kalcijs), cukuri, kā arī citi augu izcelsmes antibiotiku veidi.
Smiltsērkšķu eļļa no mīkstuma tad ir koši oranžā krāsā, no sēklām – dzeltens, pie tam to ķīmiskais sastāvs mazliet atšķiras. Eļļa no ogām satur līdz 0,35% karotīna un vēl karotinoīdus, tiamīnu, salīdzinoši lielu daudzumu tokoferola – 0,165%, kā arī būtisku daudzuma vitamīna F, kas tad regulē ādas vielu apmaiņu.
Kādam nolūkam visi lieto smiltsērkšķi jeb zelta koku kā arī to produkciju?
Tautas medicīnā smiltsērkšķi bija lietoti zarnu stiprināšanā, tā kā tie labi ietekmē kuņģa un zarnu trakta stāvokli. Smiltsērkšķi jau ir izcils dezinfekcijas un brūču sadzīšanas līdzeklis. Smiltsērkšķim jau ir lieliskas reģenerācijas īpašības, līdz ar to to bieži izvēlās dažāda smaguma apdegumiem, kā arī cita veida ādas slimībām – vecuma plankumi, grumbas, rētas.
Pati smiltsērkšķu sula un nogatavojušās smiltsērkšķu ogas uzlabo ēstgribu kā arī tiek pielietotas dažādām gremošanas sistēmas patoloģijām, turklāt smiltsērkšķu sula cena īstenībā nav tika augsta kā varētu šķist. Bez šaubām, tomēr ir iespējama arī smiltsērkšķu sulas pagatavošana mājas apstākļos.
Smiltsērkšķi parasti tiek daudz izmantoti ēdiena gatavošanā: var būt pagatavotas eļļas, sulas, kompoti, želeja, ievārījums, marmelāde uc. Bez tam smiltsērkšķu eļļa kuņģim būs ļoti noderīga lieta.
Ilgstošai lietošanai tieši smiltsērkšķu ogas vai jau saberzē ar cukuru, vai, piemēram, sasaldē (vitamīni ogās saglabājas līdz gadam), tādējādi smiltsērkšķi ziemai tiek sagatavoti. Šos augļus var arī žāvēt.
Tagad pastāv ļoti daudzi produkti un receptes, kā pielietot smiltsērkšķus mājas apstākļos, kā arī imunitātei pieejama smiltsērkšķu eļļa kapsulās, ko izmantot vislabāk pēc konsultācijas ar ārstu.